.
lvru

Iedvesmojošie stāsti

Madariņai bija 2 gadi, kad bieži uzdotais „KAS?” lika aizdomāties, ka tas nav vienkārši tāpat. Man kā jebkurai mammai negribas pat domās pieļaut to sliktāko un ļaunāko. Tikai pēc vairākkārtējiem braucieniem un vairākiem gadiem, dakteru ierunām Madariņa 6 gadu vecumā sāka nēsāt dzirdes aparātus.

Kad daktere Sandra man teica: „Tagad Jūs redzēsiet kā Madarai attīstīsies runa un papildināsies vārdu krājums”, es neticēju. Pēc mēneša es vairs nevarēju pazīt savu Madaru. Pirms dzirdes aprātu lietošanas Madara bija klusa meitene, kura vienmēr gribēja savu mammu sev blakus, bet tad pēkšņi atvērās un palika komunikabla. Madarai vairs negribējās klusēt, viņa vēlējās ar visiem runāt un dalīties savos iespaidos. Rudenī pie vecmāmiņas laukos lasot kartupeļus, viņa mums dziedāja dziesmu par rudeni. Mums visiem bija acis pilnas asaru, un es sapratu, ka savu ambīciju dēļ esmu liegusi meitai pilnvērtīgi dzīvot. Pēc pusgada Madara aizrāvās ar putniem un tagad viņa ir mazais putnu pētnieks, kurš baro ziemā putnus un vēro tos, klausās putnu dziesmās. Izejot ārā viņa atpazīst zīlīšu, zvirbuļu un kovārņu dziesmas un gaida pavasari, jo mēs ar ornitologiem brauksim pētīt un klausīties atceļojošos putnus no siltajām zemēm.

Paldies dakterei Sandrai, ka prata pārliecināt mūs, vecākus. Arī mūsu bērns spēj dzīvot pilnvērtīgi kā visi citi!

Ar cieņu,
Madaras mamma Iveta